Devītā marta čaumalas

Nopērku Lielvārdes stacijā biļeti un eju uz perona gaidīt vilcienu. Oktobris. Pēcpusdiena. Cilvēki iegrimuši savās domās. Tāpat arī es. Tad jūtu kādu straujā riksī, paejam man garām. Paskatos uz kājām un pirmais, ko ieraugu, ir raibi, krāsaini, meitenīgi svārki, kas patīkami atdzīvina pelēko peronu. Grasos virzīt savu skatienu uz augšu un ielūkoties valkātājai sejā, kad šī meitene pasteidzas pirmā.